Ūdens kvalitāte, daudzums un ūdens ieguves veida izvēle

  Šajā sadaļā dosim ieskatu par ūdens ņemšanas veidiem, to priekšrocībām un trūkumiem, problēmām, izmaksām, kā arī ūdens ieguves daudzuma un kvalitātes iespējām, lai dotu jums iespēju pareizi izvēlēties ūdens avotu jūsu konkrētajā situācijā.

   Lai pareizi izvēlētos ūdens ieguves veidu, jāņem vērā ieguves veidu izvēles iespējas attiecīgajā rajonā (aka, spice, dziļurbums, atklāta ūdens tilpne), kādam nolūkam ūdens vajadzīgs (Mājai, laistīšanai, celtniecībai vai tehniskām vajadzībām. Līdz ar to kāds ir nepieciešamais ūdens daudzums, spiediens un kvalitāte), katra ūdens ieguves veida tehniskās iespējas (potenciālā ražība, pielietojamo sūkņu veids un tehniskās iespējas, sūkņu novietošanas un servisa iespējas), potenciālās ūdens kvalitātes atšķirības (konsultējoties ar kaimiņiem, meistariem un attīrīšanas iekārtu kompānijām par iepriekš veiktajām ūdens analīzēm attiecīgajā rajonā) un attīrīšanas izmaksas. Tikai izsverot katra posma svarīgumu, iespējas un savstarpējo savienojamību, kā arī sasummējot izmaksas, jūs iegūsiet vēlamo rezultātu nepārmaksājot  un neradot sev liekas problēmas. Minimālais vajadzīgais ūdens daudzums ģimenes mājai, lai nejustu ūdens trūkumu un lielas spiediena svārstības,  ir 20l/min. Pārējos skaitļus aprēķiniem sk. sadaļā Svarīgie skaitļi.

   Iegūt tīru ūdeni bez piemaisījumiem Latvijas teriorijā praktiski nav iespējams ne no akām, ne spicēm, ne dziļurbumiem. Ļoti mazs ir ūdens ieguves vietu skaits, kur ūdenī esošie piemaisījumi ir noteikto normu robežās, vai paaugstināto piemaisījumu sastāvs ir ārstnieciski pielietojams (minerālūdens). Pārsvarā jebkurā dziļumā iegūtajam ūdenim ir piemaisījumi, kas rada lielākas vai mazākas problēmas mājas ūdensapgādes sistēmas, santehnikas un sadzīves tehnikas tīrībā un darbībā, kā arī ūdens izmantošanai pārtikā. Lai jums būtu vairāk vai mazāk tīrs ūdens, jums būs nepieciešami filtri vai attīrīšanas iekārtas. Nevajadzētu steigties ar ūdens ieguves veida un dziļuma izvēli pirms tam nepakonsultējoties ar apkārtējiem kaimiņiem, kompetentiem meistariem un attīrīšanas iekārtu kompānijām, kurām ir pieejama informācija par ūdens analīžu rezultātiem dažādos dziļumos attiecīgajā rajonā, jo izmaksas līdz rezultātam – tīrs ūdens, var krasi atšķirties! Tāpat ūdens daudzums var būt gan ļoti liels, gan stipri ierobežots spicei dēļ smilšu frakcijas samalkuma un mālainības, dziļurbumam dēļ slāņa ražības kā arī noturības pakāpes (uzliekot jaudīgāku sūkni un ņemot vairāk  ūdens, nekā dziļurbēju dotajā urbuma debetā minēts, smilšakmens vai dolomīts var iebrukt, kā rezultātā urbums var tikt sabojāts). Vienīgais no akas, ar retiem izņēmumiem,  lielu ūdens daudzumu gan nevar gaidīt.

   Dosim nelielu ieskatu par ūdens ieguves veidiem, prognozēm par ūdens kvalitāti, daudzumu, un piemērus no pieredzes.

Aka

   Viens no lētākajiem ūdens ieguves veidiem. Izplatīts vairāk lauku rajonos, kur ir mālaina grunts ar mazu ūdens atdevi un ūdens nesošajām dzīslām, kur ūdens atdeve ir palielināta. Aka strādā kā ūdens uzkrāšanas tvertne ūdenim pieplūstot ilgā laika periodā, tā kā ūdens daudzums, kuru var iegūt no akas ir limitēts ar brīvo ūdens pieplūdi un akas tilpumu, kurā tas uzkrājas. Pieplūde akā vidēji ir pāris m3 diennaktī. Akas izmaksas veido nepieciešamais grodu daudzums ar kuriem var sasniegt vajadzīgo dziļumu, kuru jums pateiks rīkstnieks, grodu transportēšanas izmaksas, racēju izmaksas, akas vāka izmaksas un cementa cena, ar ko aizpildīt akas šuves. Populārākais grodu augstuma standarts ir 90cm. Parasti lieto grodus 1m diametrā, kuri maksā no 30-70eiro/gab atkarībā no ražotāja un kvalitātes.

   Akas pamatā barojas no nokrišņu ūdens, kurš lielā teritorijā pakāpeniski iesūcas gruntī, un pēc tam savācas pa grants, smilšu vai akmeņu veidotām dzīslām vai slāņiem, kur ūdens plūsma ir brīvāka, un aiztek uz tuvāko grāvi, upi, ezeru vai jūru. Ūdens kvalitāte  var būt no ļoti labas līdz ļoti sliktai. Lietus ūdens ir tuvu destilētam ūdenim, tādēļ ja gruntī nav šķīstošu savienojumu un minerālu, tad akā ūdens var nonākt ļoti tīrs. Tomēr pārsvarā šādi savienojumi, minerāli un organiskie piemaisījumi ir. Tāpat lauksaimnieciski aktīvajos rajonos pastāv risks, ka akā var nokļūt minerālmēslojums, pesticīdi, lopkopības un rūpniecības piesārņojums, tāpat akās bieži noslīkst vardes, kukaiņi un grauzēji, kas var radīt nopietnu bakterioloģisko piesārņojumu. Aka gan ir dabisks atdzelžotājs, jo akā ir pietiekami liela virsma, kur ūdenim saskarties ar gaisā esošo skābekli. Dzelzs, nākot no grunts, ūdenī ir bezkrāsains, un tikai saskaroties ar skābekli pārvēršas redzamajā dzelzī – dzelzs oksīdā vai rūsā. Šis redzamais dzelzs ir jau mehāniska daļiņa, kas nosēžas akas dibenā. Tātad šādam ūdenim parasti pietiek ar mehāniskā filtra uzstādīšanu dzelzs daļiņu uztveršanai lai ūdens būtu pilnībā tīrs no tā. Reizēm aka barojas no avotiem, kuri nāk no dziļākiem zemes slāņiem, un pie labas pieplūdes tas var izslēgt virsējā piesārņojuma nonākšanu tajā, bet par svešķermeņu nenokļūšanu no augšas tāpat nevar garantēt. Akas priekšrocība arī kalpošanas ilgums, kas var būt neierobežots, ja to laiku pa laikam tīra. Tāpat ūdeni var iesmelt vienkārši ar spaini, un nav obligāti vajadzīga elektrība un sūknis.

   Ir vietas, kur akas izveidotas tīros grants vai smilšu slāņos. Bieži šādā situācijā saprātīgāk ir ierīkot spici, kas dos daudz lielāku ūdens atdevi un patēriņa stabilitāti, kā arī samazinās bakterioloģiskā piesārņojuma risku. Tikai jārēķinās ar to, ka ja ūdenī ir dzelzs, tad būs nepieciešama jau nopietnāka attīrīšana no tā.

Spice

   Spices izmaksas var būt gan lētākas, gan dārgākas par akas izmaksām, bet viennozīmīgi lētākas par dziļurbuma izmaksām gan pašas spices cenas, gan piemērota sūkņa un aprīkojuma izmaksu dēļ. Spices cena var svārstīties no 25-35eiro/m atkarībā no izmantotajiem materiāliem un tā, kas spices cenā ietverts. (daudzi meistari samazina spices cenu, bet pieskaita papildus transporta, spices filtra un pieslēgšanas izmaksas, bet citiem ir lielāka cena par spici, bet ietverot tajā visas izmaksas un pat papildus darbus, kas gala rezultātā var sanākt lētāk). Populāra ir sistēma - minimālā cena līdz noteiktam dziļumam, un ja dziļāk, tad + cena par tekošo metru, jo ja darba apjoms ir niecīgs, tad pārējā dienas daļa tāpat ir pazaudēta. Parasti minimālā cena ir par dziļumu līdz 10m+cena par tekošo metru dziļāk. Protams ar meistariem var kaulēties atkarībā no transporta izdevumiem, dziļuma un ja ir vairāki pasūtījumi vienlaikus un netālu. Tā kā kooperējaties ar kaimiņiem!

   Spicei izmantojami ir tikai virsējie sūkņi, kas ir daudz lētāki, nekā dziļurbuma aprīkojums. Ūdens apgādes automātu (sūkni+spiedkatlu+spiediena releju) jūs varat nopirkt pat par 120eiro. Labs ūdensapgādes automāts maksā 250-350Eiro. Aprīkojuma cena arī ietilps dažos desmitos līdz pāris simtiem eiro.

   Par sūkņa izvēli labāk konsultēties ar meistariem, nekā veikalā, jo pārdevējiem var nebūt pieredzes, vai arī attiecīgajā veikalā tradicionālie ieteikumi galīgi nesakrīt ar praktisko situāciju. Arī ražotāju dotā informācija var pilnīgi nesakrist ar reālo sūkņa darbību, jo sūkņa uzsūkšanas slodze parasti nav ņemta vērā. Tāpat ne visi sūkņi ir piemēroti darbībai no spices dēļ kaprīzuma pie gaisa esamības sūknī, kā arī uzsūkšanas augstuma. Piemērotākie ir Venturi sistēmas sūkņi, kuri vislabāk tiek galā ar gaisu, mazāk vai vispār nav piemēroti centrbēdzes sūkņi un daudzpakāpju sūkņi bez Venturi caurules sūknī. Tāpat ir sūkņu modeļi, kuriem nav pieejamas nekādas detaļas un serviss. Ja sūknis ir lēts, tad protams viņu var lēti un ātri nomainīt nedomājot par remontu, bet ja pietiekami dārgs, tad būs sāpīgi mainīt sūkni, kura remonts varētu izmaksāt tikai kādu trešdaļu vai ceturtdaļu no sūkņa cenas.

   Spicei līdz 20m dziļumā pēc likuma privātpersonām nav nepieciešama dokumentācija un speciāla atļauja, tāpat nav jāmaksā nodoklis par zemes dzīļu izmantošanu. Juridiskām personām šāda atļauja ir vajadzīga, bet praksē to pieprasa tikai tad, ja nepieciešama celtniecības dokumentācijas noformēšana, vai attiecīgajai nozarei ir nepieciešama ūdens avota un kvalitātes norādīšana.

   Spici var uztaisīt tikai rajonos, kur ir plaši smilšu vai grants slāņi, kuri ir tīri no māla vai dūņu piemaisījumiem vai ar ļoti mazu šī piemaisījuma procentu. Pamatā tā ir piejūras zona no Zvejniekciema līdz pat Latvijas Kurzemes robežai, kur ir seni kāpu un jūras smilšu sanesumi un saskaloti, gadu tūkstošos attīrījušies šļūdoņa un ledāju sanesumi.  Tāpat upju un ezeru krasti un tuvākā apkārtne (senās, smiltīm pieskalotās upes gultnes), kur straume, gruntsūdeņu un avotu pieplūšana attīrījusi rupjāko smilšu un grants frakciju no smalkākām smilšu frakcijām un māla. Daudz kur spici var ielikt pie Daugavas, Gaujas un Lielupes dziļi iekšzemē. Plašākie rajoni ar spicei piemērotu grunti ir ap Daugavas, Gaujas un Lielupes grīvām – Rīga, Jūrmala, Babītes pagasts, Vecāķi, Bolderāja, Gauja, Carnikava, Ādaži. Dziļākie ir Jūrmalā, Rīgas un pierīgas piejūras daļā – vidēji 20-25m, Carnikavā un Gaujā – līdz pat 70m. Ir dzirdēts par ļoti dziļiem smilšu slāņiem Daugavpilī, bet pieredzes šai rajonā mums nav. Piejūras zonā no Zvejniekciema līdz Latvijas Kurzemes robežai ir vietas, kur māls, dolomīts vai šļūdoņa akmeņu sanesumi iznāk pašā zemes virspusē, un kur spici uztaisīt tomēr nevar. Zonā no Zvejniekciema līdz Igaunijas robežai grunts ir ļoti akmeņaina, tādēļ, ja spici arī var uztaisīt, tad tikai ar smago tehniku, kas var izrādīties neizdevīgi salīdzinot ar dziļurbuma izmaksām un priekšrocībām. Gadās arī iekšzemē šur tur kāda šļūdoņa izveidota smilšu vai grants sanešu lēca vai slānis, bet maz kas būs gatavs veikt šādu izpēti, jo risks uz neizdošanos ir pārāk liels. Par šiem mazajiem, spicei piemērotajiem slāņiem centralizētas ģeoloģiskās izpētes informācijas nav, jo dziļurbējus, kuri ir galvenie šādas informācijas iesniedzēji datu bāžu un ģeoloģisko karšu izveidē, tie maz interesē. Ir rajoni, kur māla piemaisījums smiltīs ir liels un kur pārsvarā spiču meistari saimniekam atsaka. Bet pēc mūsu pieredzes un tehnoloģijas  spējam panākt atdevi 5-7l/min no spices, un saslēdzot 3-4 spices kopā, ir panākts pietiekams ūdens daudzums mājas ūdensapgādei.  Šādi eksperimenti mums ir bijuši veiksmīgi Olainē, Jelgavā,  Saulkrastos un Dzērumos. Ja vajadzīgs liels ūdens apjoms spicēm labvēlīgā rajonā, tad arī ir iespēja savienot vairākas spices, palielināt spices filtra garumu, diametru un veidot ražības paaugstinošu apbērumu. Lielākais tāda veida projekts mums ir bijis Mežaparkā, zālāja laistīšanai – 8 spices ar pagarinātu filtru, patērētā ražība 320l/min., spiču iespējamā ražība ap 500l/min.

   Ūdens kvalitāte un ražība no spices var būt no ļoti labas līdz ļoti sliktai. Viss atkarīgs no attiecīgajā rajonā esošās grunts slāņiem un ūdens sastāva vai sastāviem tajos, tāpēc ļoti daudz kas atkarīgs no meistara, kurš izvēlas pareizo dziļumu, spices ielikšanas veidu un pielietojamos materiālus. Parasti smilšu slāņi mijas ar māla, dūņu, gliemežvaku un akmentiņu starpslāņiem. Pat pāris cm biezs starpslānis var norobežot vienu ūdens ņemšanas horizontu no otra, kuros ūdens kvalitāte var kardināli atšķirties. Tāpat var būt biezāki starpslāņi, kur tikai meistars pēc pieredzes vai informācijas no citiem meistariem var zināt, ka starpslānis ir “caurejams” un ka zem tā atkal ir ūdens ņemšanas horizonts, kur ūdens kvalitāte ir labāka. Piemērs ir spices Gaujā. Tur ūdeni var paņemt gan padsmit metros, gan pēc 20m, bet labākais ūdens sākas 30-32m dziļumā. Seklākais ūdens mēdz būt gan ar smaku, gan ar lielu dzelzs sastāvu, bet lai tiktu līdz dziļākajam slānim, ir jāpārvar aptuveni 10m biezs māla slānis, kas prasa ievērojamas pūles. Par ūdens kvalitāti un dziļumu mājas ūdensapgādei pārsvarā ieteicams būtu likt spici pēc iespējas dziļāk, lai izvairītos no bakterioloģiskā un cilvēku radītā piesārņojuma, bet ir arī izņēmumi. Piemēram pie Babītes ezera Spuņciema tuvumā  ir tā, ka “jo dziļāk brauc, jo lielākas auzas”! Pats tīrākais ir virsējais slānis, kurš barojas no lietus ūdens. Tālāk ir dūņas un ezera nosēdumi, kas ūdenim piedod gan neciešamu smaku, gan krāsu un dzelzs sastāvu. Tāpat ir neliels rajons Titurgā, kur ar 5m dziļu spici var dabūt praktiski ideālu ūdeni, kamēr no 30m dziļurbuma ūdens ir pilnīgi nelietojams.

   Salīdzinoši reti, bet ir tādi rajoni, kur spici var uztaisīt, bet gruntsūdens dziļums ir pārāk liels, lai virsējais sūknis ūdeni uzsūktu vai strādātu ar pietiekamu ražību (sk. Sadaļu Spices ražība). Tad, vai nu jātaisa padziļa aka, kur apakšā nolikt sūkni, vai tomēr jāaicina dziļurbēji priekš filtra akas izveides, kurā var ievietot dziļurbuma sūkni. Tādi piemēri ir Berģos, Upesciemā, Sunīšos.

   Bieži uzdots tiek jautājums par spices kalpošanas ilgumu. Esam iepriekš vairāk kā 10 gadus strādājuši ar metāla spices filtriem, bet 2004. gadā pirmie sākām taisīt spices pilnībā no sintētiskajiem materiāliem. Metāla spices kalpošanas ilgums ir ļoti grūti nosakāms. Tas var būt no 2 gadiem līdz pat 30-40 gadiem (gan ļoti reti). Spices aizaugšana atkarīga gan no grunts sastāva, ūdens sastāva, filtra sieta materiāla, caurlaidības spējām, spices filtra diametra, izmantotā sūkņa, patēriņa daudzuma un biežuma (sezonāla izmantošana). Lai vai kā, bet jebkurš metāls ir ķīmiski aktīvs un aizaugšana ir neizbēgama. Metāla spici jālieto pēc iespējas vairāk lai tā ilgstoši strādātu. Spices pašattīrīšanās notiek hidrotriecienu rezultātā, kad sūknis ieslēdzas un izslēdzas. Padomju laikos spices strādāja ilgāk dēļ izmantojamajiem sūkņiem. Rokas sūknis rada patstāvīgu vibrāciju spicē, un tajos laikos populārais virzuļsūknis “Komunaļņik” tāpat. 90tajos gados mums bija daudz tādu gadījumu, kad spice ir nokalpojusi jau kādus 20 gadus un ražība vēl ir ļoti laba, bet nomainot “Komunaļņiku” pret modernu centrbēdzes sūkni, spice aizauga gada līdz divu laikā. Kad tiko tirgū parādījās automātiskās laistīšanas sistēmas, mēģinājumi tās nobarot ar spicēm beidzās ar to, ka pēc pāris gadu sezonālas lietošanas ražība kritās un zālājos parādījās dzelteni pleķi dēļ nepietiekamastrūklas stipruma. Tas arī bija mūsu galvenais iemesls eksperimentiem ar sintētiskajiem materiāliem, kas ir devis lieliskus rezultātus – no apmēram 3000 ieliktām spicēm 10 gadu laikā konstatēti tikai 2 nepilnīgas aizaugšanas gadījumi. Abās ūdens bija ļoti dzelžains un plastmasas pievadcaurule bija aizaugusi ar apm. 5mm kārtu. Vienā no šīm vietām mēģinājām spici izpūst ar kompresoru, kas arī izdevās. Ražība bija mazāka kā tiko uztaisītai, bet pietiekama mājas apgādei. Pēc mūsu pieredzes metāla spicei šāda izpūšana ar tik mazu spiedienu nebūtu iespējama. Otra spice bija rūpnieciski lietota, kur ūdens tika ņemts cauru diennakti bez pārtraukuma 3 gadus. Spilgts piemērs ir jaunuzceltais ciemats “Ainavas” pie Rīgas apvadceļa. Esam tur likuši vai mainījuši spices kādai trešdaļai ciemata. Metāla spices tur nokalpo 2-5 gadus. Vecākā mūsu spice tur ir jau 9 gadus. Nesen apkalpojām sūkni mājā, kur mūsu spice stāv 7 gadus – ražības izmaiņu nekādu no garantijas lapā minētā! Standartā dodam spicēm 5 gadu garantiju, pārliecība par sintētiskajām spicēm ir uz 10 gadiem, bet prognozes par kalpošanas ilgumu ir 20 gadi un vairāk ar retiem izņēmumiem!

   Par citiem meistariem un sintētisko materiālu spicēm varam teikt, ka jāpievērš uzmanība spices filtra kvalitātei, jo rūpnieciski tās neražo, tāpēc meistari tās taisa paši. Ir redzētas spices, kuras ir ar pārāk rupju sietu attiecīgajai gruntij, un kuras ļoti smilšo. Arī tādas, kurām ir knapi salīmēts siets, kurš ir vienā kārtā un siets nav pārlaists mala pāri malai, līme pēc neilga laika atlīp hidrotriecienu rezultātā, un spice sāk smilšot. Mēdz būt spices ar metāla caurulei virsū uztītu sintētisko sietu. Tās kalpo ilgāk, nekā spices ar metāla sietu, tomēr metāla klātesamība dod savu. Ir meistari, kuri lieto ģeotekstilu sieta vietā. Par kalpošanas ilgumu šādām spicēm mums pieredzes nav, bet tas arī varētu būt krietni ilgs, un šajā gadījumā smilšošana ir gandrīz neiespējama. Mēs gan esam standarta neilona 16. izmēra sieta piekritēji, kurš uz spices ir uztīts divās kārtās, pamatīgi nolīmēts un notīts ar stiepli, jo teorētiki sietam vajadzētu labāk pašattīrīties.

   Par ūdens kvalitāti no spices varu vēlreiz piemetināt, ka dziļurbums nebūt nenozīmē, ka no tā ūdens viennozīmīgi būs ar labāku kvalitāti. Bieži vien, salīdzinot ar dziļurbumu, mainās tikai piemaisījumu sastāvs. Daudzos rajonos attīrīt ūdeni no spices ir vienkāršāk neskatoties uz pirmo vizuālo iespaidu par ūdeni, vai arī kopējās izmaksas (spice+attīrīšana) ir nesalīdzināmi lētākas.

Dziļurbums

   Dārgākais ūdens ieguves veids. Pareizi ekspluatējot arī ļoti ilgi kalpojošs (līdz 50 gadiem un vairāk, izņemot filtra akas smiltīs ar metāla sietu, kas vairāk ir lielas spices ar attiecīgu kalpošanas ilgumu). Dziļums var būt no 10m līdz pat vairākiem simtiem metru (pamatieži zem Latvijas teritorijas sākas vidēji 500m dziļumā). Daudzās vietās Latvijas teritorijā vienīgais ūdens ieguves veids. Uztaisīt var visā Latvijas teritorijā, bet iespējamie dziļumi ir ļoti atšķirīgi. Parasti iespējamie ūdens ņemšanas horizonti ir vairāki, ar atšķirīgu ūdens kvalitāti un daudzumu. Pastāv centralizētas datubāzes un ģeoloģiskās kartes, kur apkopota informācija par šiem horizontiem, kā arī ūdens analīžu rezultātiem. Pēc informācijas par tuvākajiem urbumiem un prognozēm par ūdens daudzumu un kvalitāti jāvēršas pie kompānijām, kas nodarbojas ar dziļurbumu veikšanu. Tās dos informāciju no savām datu bāzēm, vai nepieciešamības gadījumā pirks to no centralizētajām datu bāzēm. Dziļurbuma cena ir vidēji 70eiro/m ieliekot melnā metāla cauruli un 75eiro/m liekot nerūsējošā tērauda cauruli. Lētāk ar plastmasas cauruli, bet daudzas kompānijas no tās atsakās iespējamo mehānisko bojājumu dēļ. Nevajag baidīties no melnā metāla caurules, jo caurules iekšpuse, kurā atrodas ūdens, ātri apaug ar ūdens piemaisījumu kārtiņu neļaujot radīt piemaisījumus no pašas caurules. Tāpat skābeklis pie dziļurbuma caurules klāt tiek minimāli, tādēļ tās korozija ir ļoti lēna! Urbumiem arī pastāv minimālās cenas slieksnis, kas katrai kompānijai ir atšķirīgs, bet parasti ir ap 1500-2000eiro dēļ dārgajām tehnikas, transportēšanas, degvielas izmaksām urbjot, cauruļu sagatavošanas izmaksām un nepieciešamajiem papildmateriāliem. Sekliem urbumiem labāk meklēt kompānijas vai meistarus ar portatīvajām urbšanas iekārtām, kuru urbšanas dziļums nav liels, bet izmaksas ir stipri zemākas. Urbuma aprīkojums arī nav lēta lieta. Bieži urbumā statiskais ūdens līmenis ir zemāks par virsējā sūkņa uzsūkšanas iespējām, tādēļ obligāti nepieciešams dziļurbuma sūknis. Aprīkojuma cena ar dziļurbuma sūkni un uzstādīšanu privātmājai svārstās no 1000 līdz 2000 eiro, atkarībā no urbuma parametriem un sūkņa izvēles. Pēc likuma, urbumiem, kas ir dziļāki par 20m ir jābūt projektam un atļaujai, kā arī jāliek ūdens skaitītājs nodokļa aprēķinam par zemes dzīļu izmantošanu. Atļauju sakaņošana un projekts var izmaksāt savus 300-500eiro. Privātpersonas gan reti uzrāda šāda urbuma veikšanu, jo urbumu ir viegli noslēpt, neizpaužot patieso dziļumu. Tāpat kontrole no valsts puses šajā jomā ir ļoti vāja.

   Dziļurbuma ražība var būt visdažādākā atkarībā no ūdensnesošajiem slāņiem un to specifikas konkrētajā urbuma veikšanas vietā (ja jūsu kaimiņam urbums ir vienā dziļumā ar attiecīgu ražību, tad jums urbums var būt ar vairāku metru dziļuma nobīdi (kas ietekmē urbuma cenu) un atšķirīgu ražību, reizēm arī kvalitāti, kaut skaitās, ka ūdens tiek ņemts no viena horizonta), bet ražības un kvalitātes svārstību diapazons pārsvarā gadījumos ir prognozējams.

   Ūdens ņemšana no dziļurbuma vairāk līdzinās akai. Ūdens tiek ņemts no dolomīta un kaļķakmens plaisām, smilšakmens, grants un akmeņu slāņiem, pazemes ūdenskrātuvēm, atsevišķos gadījumos arī no grants starpslāņiem mālā. Ja slānis ir noturīgs, tad tiek veidots atvērtais urbums, kas visvairāk līdzinās akai – ar cauruli tiek nosegti virsējie, nenoturīgie slāņi, bet noturīgajā slānī vienkārši tiek ieurbts nedaudz dziļāk lai veidotu ūdens pieplūdes virsmu (smilšakmenī) vai atvērtu un savienotu iežu plaisas, kurās ir ūdens (kaļķakmens un dolomīts). Ja slānis ir maznoturīgs vai nenoturīgs, tad tiek izmantoti sieta filtri, kas līdzinās spices galiem, tikai ar lielāku diametru un daudz rupjāku sietu, vai vienkārši perforēta caurule urbuma gala sieniņu nostiprināšanai. Slāņa noturība tiek ņemta vērā dodot pasūtītājam informāciju par urbuma debetu (Ražība var būt arī lielāka, bet ieža noturības pakāpe neļauj ņemt vairāk ūdeni par debetā minēto), tādēļ jāuzmanās ar sūkņa pareizu izvēli lai nesbojātu urbumu. Labākajā gadījumā urbuma iztīrīšana var izmaksāt no 200-500eiro vai izies no ierindas sūknis, sliktākajā - jātaisa jauns urbums.

   Ūdens kvalitāte dziļurbumā var būt visdažādākā. Mazāka ir iespēja ūdenī būt bakterioloģiskajam piesārņojumam. To gan pie attiecīga aprīkošanas veida var ienest urbumā. Daudz ir redzēti nenoslēgti urbumi, kur iekšā tek gruntsūdens ar visu, kas ir akā – vardēm, sliekām, kukaiņiem un zemes pikučiem, un tad nav brīnums, ka pēc laika ūdens no urbuma sāk smirdēt un anlīzes uzrāda bakterioloģisko piesārņojumu. Tomēr visdažādākie piemaisījumi, lielākoties dzelzs, kaļķis, sulfāti, ir bieža parādība. Arī sērūdeņraža smaka no dolomīta slāņiem, jo kaļķakmens un dolomīts patiesībā ir ļoti seni jūras organismu nosēdumi. Reti ir gadījumi, kad urbuma ūdenī ir paaugstināts amonija jonu saturs (parasti tas ir cilvēka radītā piesārņojuma produkts) kā arī dzeltenā krāsa, kas parasti veidojas no sen sadalījušās floras (koki, kūdra, dūņas. Vizuāli nepatīkami, bet pamatā nav kaitīgs ne veselībai, ne nosēžas uz vannām un izlietnēm) Urbuma caurules ielikšanas kvalitāte arī ir no svara. Ir gadījumi, kad nav pietiekami nosegti virsējie slāņi un virsējais ūdens nonāk zemākā slānī un to piesārņo. Daudz tādu gadījumu ir Jūrmalā -  Slokā un Kauguros, kur viens tāds nekvalitatīvs urbums var sagandēt ūdeni visiem tuvākajiem kaimiņiem. Gadās arī caurumi cauruļu šuvju vietās, caur kuriem urbumā nonāk virsējais ūdens un smiltis, līdz pat situācijai, ka zeme pie urbuma iebrūk. Tā kā urbuma taisīšanai jāizvēlas pārbaudīti meistari un firmas, kuras spēj un ir ieinteresētas uzņemties atbildību par urbuma veikšanas kvalitāti!

Atklāta ūdens tilpne

   Ūdeni no atklātas ūdens tilpnes visbiežāk ņem tehniskajām vajadzībām, laistīšanai, pirtīm. Ūdens avots šajā gadījumā nemaksā neko un ūdens daudzums ir ievērojams vai neierobežots. Ūdens ir ar labvēlīgu temperatūru laistīšanas vajadzībām, vasaras laikā ātrāk uzsildāms. Ūdens nav dzelžains un parasti ir mīksts. Pārtikā uzreiz nav lietojams bez novārīšanas, jo baktēriju klātbūtne ir neizbēgama, kā arī ir iespējama parazītu oliņu esamība. Šādā ūdenī protams var nonākt jebkurš cilvēka darbības un dabas radītais piesārņojums. Šāda ūdens ņemšanai lielākā problēma ir aļģu un mehānisko piemaisījumu daudzums, kas var aizdambēt sūkņa sūcvadu un pašu sūkni, kā arī mehāniskie filtri ir jātīra un jāmaina ļoti bieži. Atklātā ūdenstilpnē iemesta spice parasti aizdambējas stundas laikā. Lai atrisinātu šo problēmu var veidot lielu, ar sietu apvilktu kurvi, kurā novietot sūcvada caurules galu ar pretvārstu. Var ūdenstilpnes krastā izrakt bedri, kura savienota ar ūdenstilpni, aizpildīt to ar sakalotu granti vai smalkiem oļiem pa vidu ieliekot spici zem ūdenstilpnes līmeņa.

   Mēs varam piedāvāt speciālu sūckurvi, kurš sevi ir lieliski parādījis gan kalpošanas ilgumā, gan servisa salīdzinošajā vieglumā. Tas veidots no vairākām perforētām kanalizācijas caurulēm vienai esot otrā, kur vieta starp viņām ir aizpildīta ar dažādas frakcijas šķembām un smilti. Šādu kurvi var gan nolaist uz ūdenstilpnes grunts, gan uztaisīt rāmi tā piepacelšanai, gan iekarināt uz bojām zem ūdens virspuses. To ir viegli izvilkt iztīrīšanai un ieziemošanai. Cena ap 150eiro.

Citi ūdens ņemšanas paņēmieni

Vēl pastāv tādi ūdens ņemšanas paņēmieni, kā ar tā saucamo trieci (sūknis, kas strādā no ūdens kustības upītē vai strautā bez elektrības palīdzības), no strautiņa, kur ūdens uzkrāšanai priekš sūknēšanas ielikts grods, kā arī lietus ūdens savākšana tvertnēs.

Priekš aprēķina par ūdensapgādes sistēmas izmaksām līdz rezultātam – tīrs ūdens, varu pieminēt, ka vienas attīrīšanas kolonnas izmaksas ierobežotai ūdens piemaisījuma elementu grupai ir vidēji no 700-1000eiro. Pārsvarā ir nepieciešama viena šāda kolonna. Visbiežāk atdzelžošanai un mīkstināšanai. Bet var būt vajadzīgas arī divas – situācijās, kad ūdenī ir gan liels dzelzs sastāvs vai cietība, gan izteikta krāsa (organika) vai spēcīgs sērūdeņraža aromāts. Ar vienu attīrīšanas kolonu tad šādu ūdeni attīrīt nevar dēļ kolonnu pildījuma un darbības veida atšķirībām.

Laipni gaidīsim jūsu ieteikumus, iebildumus un papildinājumus dotajiem aprakstiem, kā arī sadarbības piedāvājumus!

Teksti aizsargāti ar likumu par autortiesībām.