Ūdens kvalitāte un analīzes

   Kvalitatīvs dzeramais ūdens ir dzidrs ar patīkamu garšu un smaržu, tomēr krāsas, smaržu vai piegaršu esamība ūdenī  vēl nenosaka to, ka ūdens pārtikā nav lietojams. Ir arī ķimiskie elementi, kas veselībai bīstamās koncentrācijās var būt ūdenī arī bez smaržas, krāsas vai garšas. Citi elementi var kaitēt vairāk jūsu ūdensapgādes sistēmai, santehnikai, sadzīves tehnikai, nekā iespaidot jūsu veselību, vai pat šie paši ķīmiskie elementi ir nepieciešami cilvēka organismam. Tāpat bakterioloģisko piesārņojumu var noteikt tikai laboratorijas apstākļos. Tāpēc, lai noteiktu ūdens pielietojuma iespējamību pārtikai vai tehniskām vajadzībām, vislabāk doties ar svaigi pielietu 1,5l pudeli ūdens (kuru labāk pieliet līdz vāciņam un izsargāt no saules gaismas) uz  kompāniju, kas nodarbojas ar attīrīšanas iekārtu tirdzniecību, kur jūs par apm. 30 eiro saņemsiet vispārējās ūdens analīzes rezultātus, kā arī piedāvājumu ūdens attīrīšanai. Vispārējās vai ķīmiskās ūdens analīzes ietver rādītājus, kas attiecas gan uz dzeramo ūdeni, gan uz to, kas attiecas uz jūsu mājas ūdensapgādes sistēmas funkcionēšanu un tīrību. Pēc dažiem rādītājiem var netieši noteikt bakterioloģiskā piesārņojuma klātesamību, tomēr tiešās bakterioloģiskās analīzes šajā gadījumā netiek veiktas. Ja mēŗkis ir noteikt tieši dzeramā ūdens kvalitāti, tad labāk doties uz attiecīgu laboratoriju, kas specializējas uz to, un veic gan ķīmiskās analīzes (tikai tiem elementiem, kas attiecas uz dzeramo ūdeni), gan bakterioloģiskās analīzes. Pie viņiem var saņemt arī dezinficētus traukus ūdens paraugu paņemšanai. Izmaksas atkarīgas no  laboratorijas izcenojumiem un analīžu parametru daudzuma.

   Zemāk atradīsiet abus analīžu veidu aprakstus no attiecīgām kompānijām, kā arī likumā noteiktās ūdens kvalitātes prasības.

   Ja vēlaties mūsu palīdzību, tad piedāvājam ūdens paraugu paņemšanu un rezultātu piegādi, kā arī filtru un attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu, saskaņojot to ar jūsu ūdens avota, sūkņa un ūdens piesārņojuma novadīšanas iespējām, kā arī ar ūdens kvalitātes, daudzuma un spiediena nepieciešamību.

Vispārīgās vai ķīmiskās ūdens analīzes

Teksts veidots sadarbībā ar SIA “Ūdens būve”

www.udensbuve.lv

Ūdens analīzes

Pirmais solis pareizai ūdens attīrīšanas iekārtas izvēlei ir pilna ūdens analīzes veikšana.

SIA Ūdens būve, sadarbībā ar ķīmijas laborantiem, piedāvā veikt ķīmiskās ūdens analīzes.

Vajadzīgais ūdens parauga tilpums, lai rezultāti būtu precīzi – 1,5L.

Apakšsadaļā “Analīžu parametri” ir norādīti visi pilnas ķīmiskās ūdens analīzes rādītāji, kuri tiks noteikti veicot analīzes pie mums.

Analīžu parametri

Ūdens cietība – Kalcija joni – Magnija joni

Kalcija un magnija daudzums ūdenī veido ūdens cietību. Ūdens ar paaugstinātu cietību rada nosēdumus un aplikumus ūdensapgādes sistēmās, caurulēs, un bojā sadzīvē lietojamās ierīces. Sildot šādu ūdeni veidojas kaļķakmens, kas var kļūt par iemeslu santehnikas, apkures tehnikas, sildelementu, veļas un trauku mazgājamo mašīnu bojājumiem.

Kopējā sārmainība

Ūdens izturības rādītājs pret pH pazemināšanos, ja ūdenim pievieno skābi. Ja sārmainība ir par zemu, sākas metāla daļu korozija, ja tā ir par augstu, ūdens kļūst duļķains.

Kopējā mineralizācija

Izšķīdušo vielu kopsumma. Augsts tās līmenis var būtiski samazināt dezinfekcijas līdzekļu efektivitāti.

Hlorīda joni

Tie ir minerāli, sālskābes sāls, kas nepieciešams ikvienam dzīvam organismam dzīvības uzturēšanai, taču ne pārmērīgi daudz. Ja ūdenī ir pārāk daudz hlorīdu, tad tas ir sāļš.

Sulfāta joni

Sulfāti ir sērskābes sāļi, kas lielākoties labi šķīst ūdenī. Liela sulfātjonu koncntrācija var slikti ietekmēt ūdens garšu un veicināt ūdensvadu koroziju. Ļoti liels sulfātjonu saturs ūdeni padara nedaudz rūgtenu.

Hidrogenkarbonāta joni

Hidrogenkarbonāta joni ir dominējošie vairumā Latvijas ūdeņu. Tie rodas šķīstot karbonātiežiem (dolomīts, kalcīts, u.c.). Kalcija un magnija hidrogenkarbonāti ir galvenie vaininieki pie katlakmens veidošanās, ūdeni karsējot.

Dzelzs joni

Paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija veicina cauruļu koroziju un rada labvēlīgus apstākļus specifisku baktēriju augšanai. Stāvošā ūdenī vai ūdenī vai ūdenī ar samēra lēnu caurplūdi (spiediena tvertnes, ūdens sildītāji u.c.) sāk vairoties dzelzs baktērijas, kuras izmanto oksidēto dzelzi kā barības vielu. Rodas nogulsnējumi un nepatīkama smaka, pastiprinās cauruļvadu un to savienojumu korozija, kā arī palielinās sēra baktēriju vairošanās spēja.

Mangāna joni

Mangāns ir metāls, kas atrodas zemes garozā. Mangānam ūdenī ir raksturīga metāliska piegarša, var būt arī brūni sarkanīga nokrāsaPaaugstinātas mangāna koncntrācijas gadījumā rodas brūnganmelni nosēdumi uz traukiem, sanitārās tehnikas. Mazgājot drēbes rodas brūni traipi.

Oksidējamība

Skābekļa daudzums, kas nepieciešams organisko piemaisījumu oksidēšanai ūdenī. Rādītājs, kas norāda par augu un dzīvnieku valsts izcelsmes pūstošo vielu daudzumu ūdenī.

Nitrāta slāpeklis – Nitrīta slāpeklis

Nitrātu līmenis gruntsūdeņos norāda uz to, ka tajos ir liela notekūdeņu vai mēslošanas līdzekļu koncentrācija. Pārāk liels nitrātu daudzums ūdenī var kļūt bīstams cilvēka, īpaši mazu bērnu, veselībai.

Amonija slāpeklis

Amonijs ir zīdītāju vielmaiņas jeb metabolism sastāvdaļa un apkārtējā vidē nonāk no mēslu, mirušu augu un dzīvnieku sadalīšanās procesiem. Ir jāņem vērā, ka pārmērīgs amonija daudzums ūdenī un augsnē var nopietni kaitēt augiem, izraisot pat to bojāeju. Ja dzeramo ūdeni ar nedaudz paaugstinātu amonija jonu saturu lieto cilvēks ar veselu organism, risks veselībai ir samērā niecīgs.

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis jeb ūdeņraža sulfīds H2S – bezkrāsaina gāze ar nepatīkamu pūstoša olbaltuma smaku, ūdenī  šķīstot, veido vāju skābi.

Krāsa, duļķainība

Smalku daļiņu (minerālvielu un organisko vielu) suspensija ūdenī, izraisot duļķes un nespējot nosēsties nelielā daļiņu izmēra dēļ.

pH

PH rāda skābuma vai sārmainības pakāpi ūdenī. Tīra ūdens pH ir robežās no 6,5-9,5, tas nozīmē, ka skābe ir līdzsvarā ar bāzi. Kad pH ir zemāks par 6,5 – ūdens ir skābāks, šāds ūdens bojās caurules, santehniku un boilerus. Par ūdens skābumu liecina zaļie notecējumi uz izlietnēm un santehnikas. Ja pH ir augstāks par 9,5 – ūdens sārmainība ir augstāka, tā izraisa ūdens duļķainību, nogulšņu rašanos, vājina ūdens dezinficējošo līdzekļu efektivitāti.

Elektrovadītspēja

Tā raksturo kopējo izšķīdušo sāļu daudzumu. Augsta vadītspēja ir ūdenim, kurā ir liela metāla koncentrācija. Tīrs ūdens slikti vada elektrību. Dažādi piemaisījumi palielina ūdens elektrovadītspēju, jo vairāk piemaisījumu, jo lielāka elektrovadītspēja.

SIA “Ūdens būve”

Tālrunis: +371 29349862

Kalnciema iela 87, Rīga, LV-1046

Dzeramā ūdens analīzes

Teksts veidots sadarbībā ar SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru

www.meteo.lv

Kvalitatīvs dzeramais ūdens ir dzidrs ar patīkamu garšu un smaržu. Tas ir ir tīrs, svaigs un caurspīdīgs. Ūdens ir bez acīmredzamiem piemaisījumiem. Savukārt sliktas kvalitātes dzeramais ūdens var kļūt cilvēkam bīstams, ja tas satur slimības izraisošus mikrobus un citas vielas, kas varētu kaitēt cilvēka veselībai.

Dzeramā ūdens kvalitāti nosaka Ministru kabineta noteikums Nr. 235. par „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (spēkā no 29.04.2003.). Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kurš neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā (apstrādē, pārstrādē, konservēšanā), neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdensvadu, cisternās vai fasējumā).

VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) Laboratorija piedāvā noteikt nepieciešamos analīžu parametrus:

• pH
• elektrovadītspēja
• garša
• smarža
• duļķainība
• krāsainība
• amonija joni, NH4
• koliformu baktērijas Escherichia coli

Papildus nosakāmie rādītāji dzeramajam ūdenim (no akas, spices vai urbuma):

• dzelzs saturs, Fe (ja ūdens ir brūnganā krāsā vai pēc stāvēšanas izkrīt brūnganas nogulsnes),
• cietība (ja uz mājsaimniecības iekārtām izgulsnējas baltas nogulsnes),
• mangāns, Mn (brūni melni nosēdumi),
• sulfātjoni (nepatīkama ūdens garša),
• permanganāta indekss jeb oksidējamība.

pH ūdens šķīdumos pH var mainīties no 0 līdz 14. Pilnīgi tīram ūdenim pH ir 7 un tas ir neitrāls. pH zem 7 nozīmē ka vide ir skāba, virs 7 - ka sārmaina. Pieļaujamā pH koncentrācija dzeramajā ūdenī ir 6,5-9,5 vienības.

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu. Tīrs ūdens elektrisko strāvu nevada. Jo vairāk ūdenī ir izšķīduši sāļi vai cita veida savienojumi, jo lielāka ir elektrovadītspēja. Pieļaujamā elektrovadītspēja dzaramajā ūdenī ir 2500 µS cm-1.

Garšas, smaržas un krāsainības rādītājiem ūdenī jābūt pieņemamiem patērētājiem un bez būtiskām izmaiņām. Nepatīkama garša, smarža un vizuāli novērojama ūdens krāsainība liecina par dzeramā ūdens problēmām.

Duļķainība nedrīkst pārsniegt 3,0 NTU.

Amonija joni, NH4 koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0.50 mg/l. Ja pieļaujamais rādītājs ir pārsniegts, tad dzeramam ūdenim var pasliktināties smarža un garša. Paaugstināts amonija daudzums ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu (īpaši akās un seklos urbumos). Iespējams nepareizi izvēlēta ūdens ieguves vieta.

Koliformu baktērijas Escherichia coli liecina par mikrobioloģisko (cilvēka veselībai kaitīgie mikroorganismi) piesārņojumu ūdenī. Dzeramajā ūdenī, lai tas būtu nekaitīgs cilvēka patēriņam, nav pieļaujama koliformu E.coli klātbūtne. Ja dzeramajā ūdenī ir atklāta neatbilstība pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem, tad jāizvairās no ūdens lietošanas pārtikā vai ūdens pirms dzeršanas ir jāvāra.

Dzelzs saturs, Fe klātbūtne normas robežās dzeramajā ūdenī nav kaitīga, taču paaugstināta dzelzs koncentrācija sākot ar 0.3 mg/l izsauc izmaiņas ūdens garšā un izskatā, veicina arī ūdensapgādes tīklu cauruļu koroziju un rada apstākļus specifisku baktēriju augšanai. Gruntsūdenī, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā veidā un neietekmē ūdens ārējo izskatu (dzidrumu, caurspīdīgumu). Taču nonākot saskarē ar gaisa skābekli vai kādām citām oksidējošām vielām (piemēram, hloru) veidojas dzelzs savienojums, kurš ūdenī ir nešķīstošs (trīsvērtīgais dzelzs hidroksīds) un izgulsnējas ūdenī kā sarkanbrūnas daļiņas (rūsas krāsā).

Cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī. Lai arī ciets ūdens nav kaitīgs cilvēka veselībai, tas var radīt nopietnus draudus dažādām ierīcēm, piemēram, veļasmašīnām, boileriem, trauku mazgājamajām mašīnām un caurulēm, izgulsnējoties tajā kā katlakmens. šādu ūdeni veļas mazgāšanai, nepieciešams lielāks daudzums mazgāšanas līdzekļu.

Ja Mangāns (Mn)  koncentrācija ūdenī nav lielāka par 0.05 – 0.2 mg/l, tas ir lietojams patērētājiem. Problēmas sākas, ja tā koncentrācija ir lielāka par 0.1 mg/l, parādās izmaiņas ūdens garšā, krāsā un smaržā. Veidojas brūni melni nosēdumi. Latvijā noteiktā Mn maksimāli pieļaujamā koncentrācija dzeramajā ūdenī – 0.05 mg/l.

Sulfātjonu, SO4 maksimāli pieļaujamā sulfātu koncentrācija dzeramajā ūdenī – 250 mg/l. Palielināta sulfātu jonu koncentrācija dzeramajā ūdenī (>250 mg/l) var piešķirt ūdenim nepatīkamu piegaršu, kā arī samazināt ūdens dezinfekcijas efektivitāti.

Permanganāta indekss raksturo vispārējā organiskā piesārņojuma līmeni. Maksimāli pieļaujamā koncentrācija dzeramajā ūdenī – 5,0 mg/l.

Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības:

Ūdens paraugu analīzēm jāpilda 1,5 L tīrā plastmasas pudelē.

Mikrobioloģisko analīžu veikšanai (koliformas, Escherichia coli) ieteicama sterilizētā stikla pudele, kuru bez maksas klients var saņemt LVĢMC Klientu daļā vai LVĢMC Laboratorijā. Dzeramā ūdens paraugu šai analīzei lūdzu nepiegādāt piektdienās, jo paraugs mikrobioloģiskajām analīzēm jāsāk analizēt uzreiz un analīze ilgst divas dienas pēc kārtas.

Paraugu varat nogādāt uz LVĢMC Laboratoriju (Jūrmalā, Ošu ielā 5, Tel.:67751409) vai LVĢMC Klientu daļā (Rīgā, Maskavas ielā 165, Tel.: 67032669).